Sensenos laikos Velns apņēmies Ventas upi ar akmeņiem aizbērt un Kuldīgas pilsētu ar visu apkārtni noslīcināt. Gribējis, kā sliktāk, bet sanāca otrādi – uzbērtā rumba Kuldīgā ir unikāls dabas piemineklis Latvijā, platākais ūdenskritums Eiropā, populārs tūrisma objekts un arī kuldīdznieku iecienīta atpūtas vieta.
Ventas rumbas skaistums un varenība valdzina gan ikdienišķus garāmgājējus, gan ceļotājus un māksliniekus. Aktierim Ēvaldam Valteram tā bijusi pirmais spilgtākais iespaids par Kuldīgu. Viņš teicis, ka rumbas šalktajai melodijai nelīdzinoties nekas pasaulē. Viņa izjūtās Ventas rumba ar savu neparasto skaistumu un muzikalitāti bija pārāka par Niagāru.
Katru pavasari virs Ventas rumbas novērojams aizraujošs skats – kā nārstojošas zivis cenšas rumbu uzveikt un pārlēkt tai pāri. Nostāstos teikts, ka hercogs Jēkabs izgudrojis pirmo ierīci Eiropā zivju ķeršanai gaisā. Pret straumi ejošie laši un vimbas lēkuši pārgāzei pāri. Ja lēciens bijis neveiksmīgs, ūdens zivi atmetis atpakaļ, un tā iekritusi uz rumbas uzstādītā grozā. Šāds zivju ķeršanas paņēmiens pielietots vēl pagājušā gadsimta 30. gados. Lašu Ventā vairs nav, izzudušas arī stores, bet vimbu lēcienus pavasarī arvien vēl var novērot.
Mūslaikos, saudzējot zivju resursus, rumbas apkārtnē makšķerēt vairs nedrīkst, bet lejpus tiltam līdz pat Abavas ietekai Ventā noteikta licencētā makšķerēšana.
Foto no Kuldīgas TIC arhīva.
