LAIMA // Kultūras mantojuma enciklopēdija

LAIMA // Kultūras mantojuma enciklopēdija

2022. gada 6. jūlijs

Mūža licēja Laima folklorā tiek tēlota kā būtne, kas nosaka mūsu likteni un pārrauga mūža gājumu. Līdzās Laimai, nereti arī viņas vietā, tiek minētas likteņdievības Dēkla un Kārta. Tautasdziesmās uzsvērts, ka tas, ko Laima nolikusi, ir nepārsūdzams un nav cilvēka varā to mainīt. Laima tiek saukta arī par licējiņu – viņas griba ir likums un cilvēka liktenis. Pastāvēja arī uzskats, ka katram var būt sava Laima.

Laima nosaka cilvēka mūža ritumu un ilgumu, izskatu, augumu, arodu, tāpat arī nolemj laulāto draugu un bērnu skaitu. Ja zaudēti vecāki, bārenīte meklē patvērumu pie Laimas, kuras pienākums ir par viņu gādāt un aizsargāt.

Laima rūpējas par jaunām meitām, dodot tām skaistumu, čaklumu, gudrību un cieši uzrauga tiklumu. Izlaidīgu jaunavu Laimavar stingri sodīt. Viņa vada darbos un palīdz pielocīt pūru. Meitas iet pie Laimas, lai lūgtu padomu laulātā drauga izvēlē. Laima ieved laulības dzīvē un piešķir veiksmi. Jaunajai sievai Laima kļūst īpaši svarīga gaidību laikā. Viņa gādā par grūtniecēm un palīdz dzemdētājām. Pēc radībām Laima sargā māti un bērnu, lemj mūžu bērnam un rūpējas par viņu pieaugot.

Tautasdziesmās un pasakās Laima parasti attēlota kā skaista, jauna sieviete vai kā veca māmiņa, bet var parādīties arī kā kupla liepa, balta vai melna vista vai melna vabolīte.

Foto: A. Cīrulis