Parastā pīpene jeb margrietiņa ir viens no izplatītākajiem augiem Latvijā. Lai gan tas bieži sastopams pļavās, tomēr tiek uzskatīts, ka parastās pīpenes nav raksturīgs dabisko pļavu augs, bet pārsvarā tās aug atmatās un papuvēs – vietās, kur reiz bijuši tīrumi. Parastā pīpene ir ekoloģiski plastiska suga, kas labi pacieš sausumu un aukstumu.
Tās plašo izplatību apliecina dažādie nosaukumi Latvijas novados. Parasto pīpeni dēvē arī par grietiņu, cirtumpuķi, gaigalu, baltpuķi, govmīžu, babeni, asinslapu, mārīti, laimes puķi un mīlas ziedu.
Parastā pīpene ir viena no populārākajām jāņuzālēm, no tās tiek vīti vainagi gan vasaras saulgriežu, gan Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku laikā. 1994. gadā Latvijas Botāniķu biedrība parasto pīpeni izraudzījās par Latvijas nacionālo puķi.
Ar šo augu saistītas dažādu tautu leģendas un tradīcijas. Parastā pīpene iedvesmojusi māksliniekus, dzejniekus un rakstniekus. Dāņu rakstnieks Hanss Kristians Andersens tai veltījis pasaku “Margrietiņa”, bet angļu dramaturgs Viljams Šekspīrs šo augu aprakstījis vairākās lugās, tostarp traģēdijā “Hamlets”, kurā Ofēlija dēvēta par margrietiņu, simbolizējot nevainību un šķīstību. Mūsdienās Eiropā arvien vēl pastāv tradīcija zīlēt, noplēšot margrietiņas ziedlapas un skaitot “mīl, nemīl”.
Viduslaikos pīpeni kaisīja uz grīdas, jo uzskatīja, ka tās smarža aizbiedē blusas. Tautas medicīnā parastās pīpenes ekstraktu izmantoja kā diurētisku, tonizējošu un antispazmatisku līdzekli. Tāpat tautas medicīnā augu lieto plaušu slimību, ādas un acu slimību ārstēšanā.
Uzturā jaunas pīpeņu lapiņas noder salātiem, bet neatvērušos pumpurus var marinēt un izmantot līdzīgi kā kaperus.
No pīpenes var iegūt dabīgo krāsvielu dzijas krāsošanai. Un vēl – pierādīts, ka parastā pīpene efektīvi samazina augsnes piesārņojumu ar smagajiem metāliem un eļļas produktiem.
