Raunas pils celta 14. gadsimta otrajā pusē un bija viena no Rīgas arhibīskapa galvenajām uzturēšanās vietām ziemas sezonā – no septembra līdz februārim. 1900. gada rakstos norādīts, ka Raunas pils uzskatāma par vienu no stiprākajām Vidzemes pilīm. Kopumā tā aplenkta un ieņemta deviņas reizes.
Sākoties Livonijas karam, pils būtiski necieta, jo, pateicoties runām, kas bija izplatījušās par Krievijas kņaza Ivana IV nežēlību, Krievijas kņazistes karaspēks to ieņēma bez cīņas. Arī 16.gs. beigās pils arvien vēl bijusi labā stāvoklī. Lielākos postījumus Raunas mūra pilij nodarījis Polijas – Lietuvas konflikts ar Zviedrijas karalisti 17.gs. sākumā un vidū. Pēc tā Zviedru pārvalde pili vairs neatjaunoja, un pils zaudēja savu nozīmi kā cietoksnis. 1683. gadā tika izdota pavēle likvidēt pils nocietinājumus, tad priekšpils nocietinājumu posmi un starp tiem izveidotie aizsardzības torņi tika uzspridzināti. 17.gs. beigās galvenie pils korpusi bija salīdzinoši labā stāvoklī, taču nākamajos 100 gados tie pārvērtās par drupām. Šobrīd tās ir vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā.
Bet zem Raunas pils drupām esot kāds liels, liels pagrabs, kurā atrodoties liela kaste. Uz kastes esot kāds dobulītis, kurā sēžot liels, melns runcis ar ugunīgām acīm. Kāds cilvēks reiz esot iegājis pagrabā un runci uz kastes redzējis. Tas ātri nolēcis, paņēmis no dobulīša atslēgu un kasti atslēdzis. Tā bijusi pilna ar zelta naudu, kuru melnais runcis sācis skaitīt. Cilvēks gribējis pagrābt kādu sauju sev, bet melnais runcis to pamanījis un sācis spļaut uguni, tāpēc cilvēks pārbijies un aizbēdzis. Stāsta, ka tur neviens nevarot ieiet runča nepamanīts, un, ja ierauga, tūlīt spļauj uguni.
Savukārt pilsdrupu tornī uguni neviens nespļauj, un apmeklētāji tiek gaidīti jebkurā gada laikā.
Foto: Raunas TIC arhīvs
