Kukaini ragaini, tev grezni svārki,
Ne tādi kungam, ne ķēniņam.
Satrupējušu priežu kritalu kungs un ķēniņš ir brūnā vai sarkanīgi brūnā frakā tērpies skujkoku dižkoksngrauzis. Tāpat kā visiem koksngraužiem tam uz galvas ir gari taustekļi. Ķermeņa priekšgalā skujkoku dižkoksngrauzim katrā pusē ir pa vienam, labi izteiktam un uz ārpusi izvirzītam dzelksnim. Masīvās vaboles mājvieta ir vecu, saulainu priežu mežu kritalas, un galvenais sugas izdzīvošanas apdraudējums ir mežu apsaimniekošana. Vaboles izdzīvošanai nepieciešami veci, dabiski skujkoku, priežu vai egļu meži, kur atrodama tam piemērota atmirušā koksne. Audzēs, kurās kritalas tiek aizvāktas, skujkoku dižkoksngrauzis nedzīvo.
Vaboļu kāpuri trīs līdz četrus gadus dzīvo kritalas iekšpusē, līdz beigās turpat iekūņojas. Kad jaunās vaboles atstāj savu attīstības vietu, tās ar spēcīgajiem žokļiem izgraužas no kritalas laukā un aizlido. Savukārt kritalā paliek izskrejas – vismaz centimetru lieli, ovāli caurumi ar raksturīgām zāģzobaini izgrauztām maliņām.
Skujkoku dižkoksngrauzis rosās nakts aizsegā, un pastāv tikai neliela varbūtība šo kukaini ieraudzīt. Sevišķi sparīgs tas ir siltās jūlija un augusta naktīs.
Piešķirot gada kukaiņa nosaukumu retajam skujkoku dižkoksngrauzim, Latvijas Entomoloģijas biedrība vēlas kopīgiem spēkiem noskaidrot koksngraužu izplatību un sastopamību Latvijā un atgādināt, ka šī suga ir viens no dabas daudzveidībai nozīmīga meža apliecinājumiem.
Foto: Shutterstock
