Aka simboliski tiek saistīta ar dziļiem noslēpumiem. Ar nolaišanos akā apzīmē ceļu uz zemapziņas un neapzinātā valstību.
Ticējumos un teikās akas ūdens tiek uzskatīts par rituāli tīru. Aku sargā Dieva eņģelis, lai Velns nevarētu ūdeni sabojāt. To nedrīkst dzert un nedzer ne Velns, ne citi kādi pazemes gari, bet cilvēki nedrīkstēja no akas izvilktu ūdeni liet atpakaļ, lai nepielietu Laimas mātei acis.
Latvju rakstos atrodams dubultkrusts, saukts arī par ozoliņu jeb akas zīmi, jeb zaroto dārziņu. Zīme atgādina senajā lauku sētā izmantoto ūdens ņemšanas vietu – aku, kuruveido četri stūros krustoti grodi. Šī zīme ir plaši izplatīta 18. un 19. gs. jostās visos novados. Latvju rotu izgatavotāji teic, ka akassimbols raksturo pasaules pamatu. Simboliskie akas grodi, ko veido četri slīpie krusti, rada tukšuma telpu jeb Sākotni. Šajā zīmē savienojas augša un leja un debesis un pazemes ūdens.
Aizputes novadā Cīravas pagastā atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Ķintu aka, kas celta no ļoti lieliem akmeņiem. Lielākie akmeņi, kas veido akasgrodus, ir teju 2 m gari. Aka tiek vērtēta gan kā varbūtēja sena kulta vieta, gan pavisam vienkārši – kā pēdējā liecība no varenas saimniecības.
Teika vēsta, ka Ķintu mājas pirms mēra laikiem cēlis stiprinieks Ķintis, kas spējis skaldīt un gludināt milzu akmeņus, ko savedis ar ragavās iejūgtu balto ķēvīti. Akai pāri bijis pārvelts liels un plats akmens, ko tikai pats Ķintis varējis cilāt. Ūdens akābijis tik dzidrs kā dzintars un garšīgs kā vīns.
