Tūdaļ pēc Jēkaba dienas seko Annas diena, kura svinēta kā saimnieču diena. Annas dienā raudzīja pirmos kartupeļus un burkānus un kāva pirmo aunu. Anna tika uzlūkota kā aitu aizgādne, tāpēc viņai par godu tika upurētas aitas un jēri, vēl ziedoja vilnu, bet dažviet vasku.
Annas dienā ēda jaunu rudzu maizi un vēroja laikapstākļus. Lietavas nozīmēja lietainu laiku vēl divas nedēļas un arī to, ka rudenī nebūs riekstu, jo visiem būs melnas iekšas.
Ticējums vēsta – ja pa Annām vanagi ap kādām mājām laidelējas, tad tajās mājās būs kāzas. Šī bijusi arī iecienīta kāzu diena, kad pārvest mājās jauno saimnieci. Pirmā lauku raža deva iespēju kāziniekus godam pacienāt.
Senie latvieši saimnieku un saimnieču dienu svinējuši arī kā tirgus dienu, kas iezīmēja ražas novākšanas sākumu. Arī mūsdienās daudzviet Latvijā mājražotāji un amatnieki sanāk kopā Annas dienas tirdziņos.
Līdz pat Otrajam pasaules karam Anna bija vispopulārākais sieviešu vārds Latvijā. Arī pēc 1950. gada tas bija viens no izplatītākajiem personvārdiem. 60. un 70. gados vārda popularitāte mazinājās un tad atkal pieauga, un kopš 1990. gada Anna ir viens no pieciem populārākajiem sieviešu vārdiem Latvijā. Šobrīd personvārdu datu bāzē reģistrētas 20757 Annas.
