Siguldā, 1 km no Turaidas pils, Gaujas Nacionālā parka teritorijā, starp Cīruļu un Bēršu mājām, Gaujas krasta nogāzē aizaugušas vecupes malā atrodas ap 8 m augsta un 200 m plata klints. Klints rietumu galu grezno 3,7 m dziļa, tikpat plata un augsta gotiskas formas niša. Klints austrumu galā no šauras plaisas izplūst dzidrs avots. Mazliet pa labi izveidojusies šaura, pāris metru augsta terase, no kuras izaug līki koki un liecas virs staignāja niedrēm. Tur 1991. gada rudenī Latvijas speleologi sāka atrakt aizbirušu alu labirintu. Tupot uz ceļiem un guļot uz vēdera, no jaunatklātā alu tīklojuma tika izsviests liels daudzums mēslu un drazu. Pārbraukuši mājās, alas atracēji piedzīvoja īstas mocības. Viņus bija apsēdušas rudas, lielas un kodīgas blusas. Izrādījās, ka tās ir jenotu blusas, kas bija labi pielāgojušās dzīvei alas smiltīs. Tā ala ieguva savu vārdu – Blusu ala. Bet senos laikos, kad tur dzīvojuši Āpši, tā saukta par Āpšu alu.
Blusu ala ir visgarākā zināmā ala Siguldā un otrā garākā Gaujas Nacionālajā parkā. Alā ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55m garumā ar 14 dažāda resnuma pīlāriem.
