Dobeles novada Vītiņu pagastā, 2,5 kilometru attālumā no Ķeveles, Auces ielejas nogāzē atrodas Ķeveles svētavoti. Tie ir 9 avoti ar dziednieciskām īpašībām, kas tiek dēvēti arī par Ķeveles trejdeviņu svētavotu grupu, Karaļavotu vai Septiņavotu. Katram avotu nosaukumam ir savs izcelšanās stāsts.
Vairākas latvju garās dainas vēsta par puisi, kas paveicis izcilu varoņdarbu un pieveicis pašu Joda māti. Bet tad varonis meklējis vietu, kur izmazgāt asinīm apšķīdušos svārkus. Mīļā Māra ieteikusi to darīt vietā, kur tek deviņas upes, proti, deviņi avoti.
Savukārt nostāstos teikts, ka Lielā Ziemeļu kara laikā latviešu zintnieki ar avota ūdeni izdziedinājuši Zviedrijas karali Kārli XII, un tāpēc kopš tā laika avotus sauc par Karaļa avotiem.
Avotu grava ir ierobežota ar saliktu akmeņu sienu. Vēlāk tā sienas daļa, kas stiprināja gravas kreiso krastu, sabrukusi. Augšpus tilta ir septiņi avoti. Vēl divi šīs grupas avoti atrodas tūlīt lejpus tilta. Tas, ka ar tiltiņu ierobežoti tikai septiņi avoti, skaidrojams ar vācu muižnieku uzskatiem par “7” kā laimīgu skaitli. Mūsu senči, gluži otrādi, – “7” uzskatījuši par nelaimes skaitli.
Mūsdienās tiek uzskatīts, ka Ķeveles svētavotu grupa – tāda ir vienīgā pasaulē. Tas, ka no vienas gravas iztek deviņi atšķirīgi avoti, vērtējams kā dabas brīnums. Ķeveles avotu ūdens ir bez krāsas un smaržas, tomēr pēc garšas dažāds un to dziednieciskās īpašības ir atšķirīgas.
Foto: Dobele.lv
