Cilvēka mūža licēja Laima folklorā tiek tēlota kā būtne, kura nosaka likteni, pārrauga mūža gājumu un rūpējas arī par kārtības uzturēšanu. Saimniece vai meita, slaukot gružus, nedrīkst slaucīt pār slieksni, citādi Laimai pieputēs acis. Slota ir viens no Laimas rīkiem, kas viņai allaž ir klāt; ar to viņa noper pirtī tikko dzimušo bērniņu.
Laimas slotiņa aizslauka visu nevēlamo, sargā no ļauna, tā ir arī universāls laika plūsmas simbols. Grafiskajā attēlojumā Laimas slotai ir trīsdaļīga uzbūve – divas pretēji virzītas skujiņas jeb slotiņas, kas no abām pusēm virzās uz vidu vai arī izaug no tā, un pats zīmes vidus. Vidus simbolizē notikumu kulmināciju, kas ir savdabīgs notikumu slieksnis, kuru pārvarot, kustība, šajā gadījumā – skujiņa, maina savu attīstības virzienu.
Skujiņas līdzība ar putna spalvu liek domāt, ka tā saglabājusies no laikiem, kad tika pielūgti dzīvnieki. Putns agrāk bijis dvēseles simbols, un Laima tiek uzskatīta par dvēseles sargātāju. Iespējams, šāda zīmes izpratne ierosinājusi tradīciju apbedīšanas rituālos izmantot egļu skujas.
Slotiņai ar trim zariem ir aizsardzības nozīme – to velk gan virs durvīm, gan baļķos, būvējot māju, gan uz sliekšņa, var vienkārši ieskrāpēt ar naglu. Ar sešiem zariem ir veselības slotiņa, kuru slimības gadījumā velk ar pirkstiem uz galvas virs avotiņa vai pāri slimajai vietai. Bet ar deviņiem zariem ir spēka slotiņa.
Apģērbā Laimas slotiņa visbiežāk sastopama prievīšu un jostu rakstos.
