Māls ticis izmantots jau kopš akmens laikmeta, sākotnēji lipinot kopā ar rokām, bet vēlāk, ap 11. gadsimtu, tika izgudrota arī podnieka ripa. Podniecība uzskatāma par vienu no senākajām tautas mākslas izpausmēm.
Latvijas teritorijā ilgstošā laika periodā podniecība izkopta galvenokārt divos Latvijas novados – Latgalē un Kurzemē, taču tieši Latgales keramika ir kļuvusi par vienu no spilgtākajām Latvijas tradicionālās kultūras zīmēm.
Māls bieži vien tiek dēvēts par Latgales zeltu, savukārt par Latgales zelta podu paši podnieki nereti saucot kādu no sadzīves traukiem – vāraunieku vai piena krūku. Ar praktisko podniecību Latgales teritorijā ļaudis nodarbojušies jau vairākus gadu tūkstošus, veidojot dažādus saimniecībā noderīgus traukus. Savukārt pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Latgales keramikā parādījās jauna – dekoratīvā līnija, kuras spilgtākie paraugi ir grezni svečturi, svilpaunieki, sienas vai galda šķīvji un vazaunieki jeb puķu podi.
Latgales podniecības stila diapazons ir plašs, sākot no barokāli krāšņiem rotājumiem un spilgtu krāsu glazūrām līdz askētiskajai melnajai jeb svēpētajai keramikai, kuras radīšanā netiek izmantotas rūpnieciskas metodes un mākslīgas vielas.
Podniecības amatu Latgalē lielākoties manto no paaudzes paaudzē, veidojoties spēcīgām podnieku dzimtām un skolām. Ik gadu Rēzeknes novadā noris “Latgales podnieku dienas”, kad podnieku darbnīcās notiek paraugdemonstrējumi un tikšanās ar meistariem.
2020. gadā Latvijas Banka laidusi klajā Latgales podniecībai veltītu 2 eiro piemiņas monētu “Latgales keramika”, kuras vienā pusē attēlots viens no raksturīgākajiem keramikas darinājumiem – māla svečturis.
