Kopš 19. gadsimta beigām Lielvārdes jostai veltīta īpaša pētnieku un sabiedrības uzmanība. Arī citu novadu jostas izceļas ar rakstu variantu bagātību, taču tieši Lielvārdes josta kļuvusi par pamatu mūsdienu mītam par jostas rakstu seno izcelsmi un ornamentā ielikto īpašo kosmisko kodu un aizsargspējām.
Hipotēzi par Lielvārdes jostā it kā iekodēto seno informāciju 19. gadsimta 80. gados pauda igauņu grafiķis un mākslas teorētiķis Tenis Vints. Viņš salīdzināja Lielvārdes jostas rakstu ar Āzijas seno tautu piktogrammām un citiem pasaules seno tautu rakstiem. Vinta idejas popularizēja dokumentālā filma „Lielvārdes josta”, kas tapa sadarbībā ar latviešu režisoru Ansi Epneru.
Lielvārdes josta ir līdz 3 m gara un 10 cm plata sarkanbalta linu diegu un vilnas dzijas audene, ar mainīgu raksta motīvu. Jostas vidū vai malās var būt ieausts arī zaļš, zils vai violets pavediens. Vienā jostā var būt 5 līdz 22 dažādi rakstu elementi. Ornamentu veido Dieva, Laimas, Saules un Ūsiņa zīme, Māras zīmes, Laimes krusts, Jumis un šo zīmju dažādās variācijas.
Vēsturiski Lielvārdes josta bijusi tautastērpa elements gan vīriešu, gan sieviešu apģērbā. Mūsdienās tā kļuvusi par vienu no latviskuma simboliem. Jostas raksti tiek ieausti dažādos apģērbos, to detaļās un suvenīros. Kā vienojošais grafiskais elements Lielvārdes josta iekļauta Latvijas Republikas jaunā parauga pasēs, kas tiek izsniegtas kopš 2015. gada.
