MEĻĶITĀRU MULDAKMENS // Kultūras mantojuma enciklopēdija

MEĻĶITĀRU MULDAKMENS // Kultūras mantojuma enciklopēdija

2022. gada 2. augusts

Saukts arī par Upurakmeni un Velna akmeni, Meļķitāru Muldakmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta ziemeļrietumu daļā, 300 m uz dienvidiem no “Meļķitāru” mājām, kas mūsdienās vairs nepastāv.

Muldakmeņi ir viens no Latvijas seno kultakmeņu veidiem. To nosaukums radies no akmeņos ieveidotā raksturīgā garenā iedobuma, kas atgādina muldu. Muldakmeņus izmantoja ziedošanai un citās tradīcijās.

Izrakumi un tautas nostāsti liecina, ka Meļķitāru Muldakmens kā kulta vieta izmantots līdz pat 19. gs. vidum. Lai piekļūtu pie muldas, granīta bluķa sānos iecirsti vairāki pakāpieni. Muldā saiet 80 l ūdens. Šādu akmenī uzkrājušos debesu ūdeni ļaudis visos laikos uzskatījuši par svētu un dziedniecisku. Pie akmens esot kristīti bērni un noturēti dievkalpojumi. Uz muldakmens ziedota pirmā kūluma labība, arī vārpas, sviests un nauda. Dažreiz akmens bijis apliets ar pienu. Jāņu vakarā pie tā nākuši līgot un kūruši uguni. Ir nostāsts, ka netālu no akmens audzis svētozols, bet tuvējā mežā burbuļojis svētavotiņš.

Par Meļķitāru Muldakmeni zināmi daudzi nostāsti un teikas. Vienā no tām teikts, ka senatnē Velns esot smēlis ūdeni no tuvējā ezeriņa, lējis to muldā un mazgājies. Tas turpinājies tik ilgi, kamēr ezeriņš bijis izsmelts. Tad Velns esot aizgājis uz citurieni, pamezdams gan Muldas akmeni, gan Muldas purvu.

Melķitāru Muldakmens ir lielākais ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā un, iespējams, vēl tālāk. Arī Igaunijā, kur akmeņu milži ir tik vareni kā kalni un mājas, tik liela muldakmeņa nav.

Foto: senvietas.lv