Siguldas novadā no Lorupes gravas stāvā krasta izplūstošo Saltavotu uzskata par vienu no ražīgākajiem Latvijas avotiem. Avota nosaukums radies tā ūdens temperatūras dēļ, kas gan vasarā, gan ziemā ir aptuveni pieci grādi pēc Celsija.
Tā iztekošā ūdens apjoms atkarīgs no gadalaika un nokrišņu daudzuma. Avota ūdeņi izplūst nelielā avotcirkā, uzkrājas mākslīgi veidotā baseiniņā un tālāk straujā krācē aiztek uz Lorupes ielejā izveidotu ūdenskrātuvi – Ancīšu dīķi.
Saltavots jau izsenis ir populāra apkārtnes iedzīvotāju ūdens ņemšanas vieta. Par Saltavotu arī klīst kāds nostāsts – pie šī avota Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs ir vedis savus zirgus atpūsties.
Ūdeņi, īpaši avoti un upes, arī akas ūdens, no seniem laikiem cilvēku priekšstatos apveltīti ar dziednieciskām vai citādām pārdabiskām spējām. Mazgāšanās avota ūdenī ir uzskatāma par skaistuma līdzekli. Skaistumam ļoti palīdzot arī rituālā mazgāšanās, kas saistīta ar ticējumiem par ūdens sevišķo spēku noteiktās dienās, īpaši pavasarī, kad mostas zeme un ūdens – Māras dienā sievas un bērni, bet it īpaši jaunavas, iet pirms saules uz avotu vai upi mazgāties, lai seja visu gadu būtu sārta un skaista un lai miegs nenāktu; ja Lieldienu rītā priekš saules nomazgājas skaidrā avota ūdenī, tad to vasaru nav karsti un arī neviens nekā ļauna nevar nodarīt.
Foto: Dabas aizsardzības pārvalde
