Smiltenes pusē, Smiltene – Valmiera ceļa malā reiz auga priede, par kuru varenāka Latvijā arvien vēl nav atrasta. Tā bija Zauskas priede, kas savu nosaukumu ieguvusi no tuvējām mājām. Līdz 1951. gadam Zauskas priedi uzskatīja par Latvijas dižāko priedi, taču tā nokalta, un 1958. gadā dižkoku nozāģēja un sadalīja vairākos gabalos. Zauskas priedes stumbra apkārtmērs bija 4 metri un 63 centimetri. Priedes vecums esot bijis aptuveni 370 gadi.
Jau senos laikos pie priedes bijusi ziedošanas vieta dažādām dievībām, sevišķi Mārai. Jaunākos laikos apkārtējie iedzīvotāji apstājušies pie priedes svinīgos gadījumos, piemēram, kāzās, lietojuši dzērienus un arī priedei devuši ziedojumu – apsējuši lenti, atstājuši sīknaudu vai ko citu.
Teikās ir saglabājušās daudzas liecības par ziedojumiem un upurējumiem pie priedēm un eglēm. Tās, līdzīgi apsei, ābelei un alksnim, ietver gan ar dzimšanu un atdzimšanu, gan ar nomiršanu saistītus priekšstatus. Senatnē cilvēki baidījušies no priedes, un tās pie mājas nestādīja, un ar priedes zariem istabu nerotāja. Tas gan nenozīmē, ka šie koki netika pielūgti un pie tiem netika ziedots. Iespējams, ka ziedoja vēl bagātīgāk nekā pie ozola vai liepas, jo bija jācenšas novērst un mazināt htonisko dievību agresīvo dabu.
Vietā, kur auga Zauskas priede, uzstādīta 5 metrus augsta tās stumbra daļa. Atsevišķi Zauskas priedes stumbra gabali apskatāmi arī Latvijas Dabas muzejā un Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā pie Vidzemes zemnieka sētas.
Foto: A.Klepers
