ĀŽRAGS // Kultūras mantojuma enciklopēdija

ĀŽRAGS // Kultūras mantojuma enciklopēdija

2022. gada 14. septembris

Citi āžraga nosaukumi ir bukarags, čučarags vai dūduls. Āžragi zināmi arī Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā un tālākās zemēs. To izgatavo no pēc iespējas lielāka āža raga un pūš kā trompeti, tikai ar vēl vairāk saspriegtām lūpām. Instrumentam raksturīga dobja, spēcīga skaņa, kas labi atbalsojas tālumā. Tā melodijas sauc par pūtieniem. Āžrags ir solo instruments, taču retumis to spēlē kopā ar citiem. Spēlējot pirksti ātri nosedz un atklāj skaņu caurumiņus, radot skanējumu, ko dēvē par tirlināšanu.

Āžragu visbiežāk izmantojuši lauku darbos, ejot ganos un pieguļā, kā arī taurējot pavasara un vasaras vakaros, lai savai iecerētajai pavēstītu par gaidāmajām precībām. Āžragu pūst ir diezgan grūti, un tā skaņa vēstīja, ka pūtējs ir pietiekami stiprs puisis.

Mēslu talkā talcinieki ar piekrautiem vezumiem braukuši uz lauku, kur visi kopā spēlējuši āžragus. Melodija bijusi lēnīga un smagnēja – gluži kā vēl neizkrautais vezums. Tiklīdz kāds savu vezumu izkrāvis, tā pūtis āžragu, lai par savu varēšanu pavēstītu citiem un varbūt arī lai pakaitinātu.

Āžrags vai tā pūšana pieminēta daudzās dainās. Dažās apdziedāta ziņošana par gaidāmajām vedībām, bet citās āžrags parādās pikantā vai amizantā kontekstā.

Liela gara ganu meita
Bez darbiņa ganos gāja;
Paņēmusi āža ragu,
Iet pa ceļu taurēdama.