ČERTOKS // Kultūras mantojuma enciklopēdija

ČERTOKS // Kultūras mantojuma enciklopēdija

2022. gada 30. septembris

Netālu no Aglonas, Šķeltovas pagastā, priežu meža ielokā atrodas neliels ezers – Velnezers, saukts arī par Čertoku. Savu nosaukumu tas ieguvis, pateicoties mistiskiem notikumiem, kas apvij ezeru. Ezerā ir ļoti maz izšķīdušo minerālvielu, tāpēc tas ir dzidrs, ezera caurredzamība var sasniegt pat vairāk nekā 10 metrus. Lai saglabātu unikālo dzidrūdens vidi, ezerā ir aizliegts peldēties. Velnezerā nav lielas ūdensaugu un ūdensdzīvnieku daudzveidības. Tajā neietek un neiztek neviena upīte vai avots. Neparasta ir arī krasta līnija. Lielākoties ezeriem krasts sākas ar augiem, bet Velnezeram ir tikai pavisam neliela, šaura augu josla gar pašu krastu. Turklāt ezera krasts nepārtraukti mainās.

Par Čertoku jeb Velnezeru klīst daudzi un dažādi nostāsti, piemēram, ka ezerā nedzīvojot zivis un tā apkārtnē nedziedot putni, ka ziemā tas neaizsalst, un tam esot dubultais dibens. Cilvēki baidījušies naktīs gar to iet vai braukt. Daudzi pie ezera nomaldās. Čertoka apkārtnē nekad nav dzīvojuši cilvēki. Pie ezera nevarot ilgi uzturēties, jo tas izstarojot negatīvu enerģiju.

Pastāv leģenda – ja cilvēks bez viltus ezerā ziedo savu dārgāko lietu, viņš tiekot dziedināts no ādas vainām un uzliktā lāsta. Taču, ja peldētājs būs krāpis velnu un ezerā iemetis ko bezvērtīgu, tad viņš pēc trim naktīm attapšoties augšpēdus.