KLAUVĒŠANA // Kultūras mantojuma enciklopēdija

KLAUVĒŠANA // Kultūras mantojuma enciklopēdija

2022. gada 14. septembris

Klauvēšana latviešu tautas ticējumos ir atnākšanas zīme, ar ko arī gari pavēsta par savu klātbūtni. Klauvēšana var vēstīt arī par nāves tuvumu. Ja naktī klauvē pie durvīm vai loga, kāds tuvinieks mirs; ja grib redzēt, kas klauvē, jāskatās atslēgas caurumā. Nāve var pagrabināties pie loga vai gar sienu arī divas trīs dienas iepriekš. Arī putns, kas grabinās, klauvē vai piesitas pie loga, paziņo par radinieka nāvi. Kad slimnieks mājā un dzenis pie loga klauvē, tad slimnieks mirs. Cik reižu slimnieks dzirdējis klauvējam, pēc tik gadiem būs jāmirst.

Pats cilvēks klauvē, kad grib panākt sev vēlamo. Nozīme ir arī klauvēšanas reižu skaitam, parasti klauvē trīs reizes. Kad iet jaunā dzīvoklī, trīs reizes jāpieklauvē un jāsaka – te mani grib uzvarēt, te vista grib cāļus perēt, neizperēs, es uzvarēšu! Ja grib no rīta pamosties noteiktā laikā, ar kreiso kāju pie zemes jāpiesit tik reižu, cikos grib pamosties. Ja ēdiens piededzis, piesitot zināmas reizes pie zemes, piegaršu var noņemt.

Klauvēties nedrīkst Vastlāvī un Pelnu dienā, lai vējš neplosa ēkas un jumtus. Bet Jauna gada naktī pulksten divpadsmitos vajag iet uz cūku kūti, pieklauvēt pie kūts durvīm un klausīties, cik reizes cūka rukšķēs, pēc tik gadiem dabūs precēties.