Kosmiskais koks ir mītisks pasaules simbols, priekšstats par pasaules uzbūvi. Tā augšējā daļa – galotne – ir dievību un putnu mītnes zona un saistās ar debesīm. Vidējo daļu, kam atbilst zeme, apdzīvo cilvēki, meža zvēri un mājlopi, bet apakšējā daļā – pazemē mīt rāpuļi, zivis, kukaiņi, peles, un tā saistās ar viņsauli. Koka lapas simboliski ir no sudraba, zari no zelta, bet saknes no vara. Latviešu mitoloģijā kosmisko koku visbiežāk reprezentē ozols.
Kosmiskais koks ir sens kosmiskās kārtības simbols un sastopams daudzu tautu mītos. Indieši apdzied milzīgu vīģes koku, latvieši – ozolu un liepu. Tibetiešu teiksmainais koks, līdzīgi latviešu kokam, aug cauri visām trim valstībām – dievu debesīm, cilvēku zemei un ūdens garu ūdeņiem. Austrumslāvu tautu rakstos kosmiskais koks dažkārt iegūst cilvēka augumam līdzīgas formas.
Pēc nozīmes kosmiskajam kokam tuvi ir Svētais, Dzīvības, Debesu, Pasaules, Saules un Austras koks. Austras koks minēts latvju dainās, kā arī sastopams latviešu tautas ornamentos. Tas ir gan dienas rituma simbols, gan attēlo cilvēka priekšstatu par pasauli un simbolizē tās saikni ar garīgumu. Kokā apvienota izpratne par pagātni, tagadni un nākotni, par mūsu senčiem, mums pašiem, mūsu bērniem.
