Mākoņkalns, saukts arī par Padebešu kalnu, atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā. Tas ir viens no augstākajiem Latgales pauguriem, kur viduslaikos atradās Volkenbergas pils, no kuras līdz mūsdienām saglabājušies tikai pils mūra fragmenti. Tas bija vissenākais krustnešu cietoksnis Lotigolas zemē, kuru Livonijas ordenis ieguva pēc Jersikas pēdējās dalīšanas 1239. gadā. 14. un 15. gadsimta cīņās ar lietuviešiem pils tika nopostīta.
Teika vēsta, ka pēc Volkenbergas pilskunga un viņa sievas nāves plašie pilsnovada īpašumi sadalīti trim viņu meitām – Roze dabūjusi Rēzekni, Lūcija – Ludzu, bet Marija – Viļaku. Vēl stāsta, ka Mākoņkalnā, kur redzamas drupas, nogrimusi pils līdz ar skaistu meiteni – princesi, kura esot nolādēta. Meiteni apsargājot melns suns. Pirmajā Lieldienu naktī princese izejot ārā un gaidot, vai neatradīsies cilvēks, kurš noņemtu viņas lāstu. Ja kāds gribot princesi redzēt, jāņem pilnīgi melns kaķis, melns suns un gailis un Lieldienu naktī divpadsmitos jāiet uz Mākoņkalnu. Kad gailis dziedās, suns ries un kaķis ņaudēs, tad varēšot skaisto meiteni redzēt.
No Mākoņkalna plakanās virsotnes paveras viena no skaistākajām Latgales ainavām – redzams Rāznas ezers ar zaļajiem mežiem apaugušie pauguri. Kalna pakājē uzstādīta piemiņas plāksne par godu Latvijas pirmās brīvvalsts prezidenta Kārļa Ulmaņa Latgales apmeklējumam 1938. gadā.
