ZOSNAS KATOĻU BAZNĪCA // Kultūras mantojuma enciklopēdija

ZOSNAS KATOĻU BAZNĪCA // Kultūras mantojuma enciklopēdija

2022. gada 30. septembris

Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, un tā celta par godu Svētajam Miķelim. Dievnams ir viena no mazākajām koka baznīcām Latgalē un Latvijā un vecākā baznīca Rāznas Nacionālajā parkā.

Zosnas baznīca ir 10 metrus gara un 7 metrus plata koka guļbūves viennavas celtne uz akmens mūra pamatiem. To 1800. gadā par ziedojumiem uzcēlis kāds Ignācijs Riks, izmantojot tikai cirvi un paškaltas naglas. 1882. gadā baznīcā notika remonts – tika piebūvēts tornītis un kora telpa, un tā kļuva par pieciem metriem garāka. Virs dievnama ieejas ir neliels zvanu tornis, ko rotā kalts krusts. Pa kreisi no baznīcas atrodas tornītis ar senu vara zvanu, kurš joprojām skan dzidri un skaisti.

Baznīcu grezno trīs altāri. Galvenajā altārī ievietota Svētā Miķeļa glezna, sānu altāros redzamas Svētā Antona un Jaunavas Marijas glezna “Madonna ar bērnu”. Daži rituālu priekšmeti, piemēram, krucifikss un gleznas ir 50 gadus vecākas par pašu dievnamu, jo tās atvestas no nojauktās Regžu baznīcas. Zosnas katoļu baznīcu slēdz ar vairāk nekā 100 gadus vecu atslēgu.

Baznīcai pieder arī Mēra kapsēta, kuras nosaukums nācis no mēra epidēmijas laikiem.