Akas zīme, saukta arī par Krusta zvaigzni vai Dubultkrustu, veidota kā aka, kas sastāv no četriem grodiem. Zīmē uzsvērta četrvienība. Četras debess puses. Četri saulgriežu notikumi – ziemā, pavasarī, vasarā un rudenī. Četri gadalaiki, kuros noris attiecības starp tumsu un gaismu. Četri cilvēka mūža posmi – bērnība, jaunība, briedums un vecums.
Akas simbols raksturo pasaules pamatu; tajā caur akas grodiem veidojas tukšuma telpa jeb Sākotne. No tukšuma zīmes vidū izplūst laiks, un iesākas jauns gads. Aka ir gada laikā uzkrātās pieredzes zīme, kas ievada jaunu Saules gadu, tāpēc tā ir arī Saules un pasaules zīme. Pati aka atrodas šajā saulē, bet akas ūdenī atspoguļojas debesis, un tā aka savieno augšējo ar apakšējo – debesis ar pazemes ūdeni.
Māksliniece, baltu zīmju pētniece Brigita Ektermane grāmatā “Latvisko zīmju pasaule un enerģija” teic: “Akas zīme ir sakārtotības un ģimenes labklājības aizgādne, kurā ietverta drošība, dzimtas, ģimenes aizsardzība no negatīvās ietekmes. Uzzīmējiet Akas zīmi un centrā rakstiet visus savus mīļos. Var ielikt radinieku un draugu fotogrāfijas.”
Akas zīmi izmanto arī kāzu noformējumā, lai jaunajai ģimenei piesaistītu harmoniju, drošību un vienotību. Vēl Akas zīmes formā veido veiksmes rituālu ugunskuru, ap kuru izkārto ziedojumus.
