ASTOŅNĪTIS // Kultūras mantojuma enciklopēdija

ASTOŅNĪTIS // Kultūras mantojuma enciklopēdija

2022. gada 31. oktobris

Par astoņnīti sauc audumu, kurš austs ar astoņām nītīm, un arī zīmi, kura sastāv no diviem kvadrātiem – četrnīšiem jeb divām stūrainām saulītēm. Astoņnītis tiek dēvēts arī par “apaļo” vai “galdiņu”, un tā ir noslēdzošā zīme starp visām laika un likteņa zīmēm. Astoņnītis atgādina bezgalības zīmi, kas veidota no diviem kvadrātiem. Nedaudz citā skatījumā katra no tā pusēm ir līklocis jeb Zalktis. Semiotikas pētnieks Valdis Celms grāmatā “Latvju raksts un zīmes” skaidro, ka astoņnītis ir “Baltu Visuma modelis, kas veidojas no pirmā laika viļņa cikla, kurā laiks, izveidojis astoņnieku, atgriežas sākumstāvoklī”. Kā Visuma modelis astoņnītis simbolizē arī pasaules dažādās puses – mārisko un dievišķo, šo sauli un viņsauli, apziņu un zemapziņu. Tas ir gan makrokosmosa, gan mikrokosmosa norišu simbols.

Latviešu folklorā skaitlis astoņi saistīts ar laika un telpas vienību, veselumu un pabeigtību. Tas funkcionē tikai tautasdziesmās un citos folkloras žanros simbolisko nozīmju veidošanā nav ietverts.

Astoņnītis ir cieši saistīts ar Laimu, jo tas piesaista Laimas labvēlību, laika un likteņa spēku, veiksmi un izdošanos. Baltu zīmju pētniece Brigita Ektermane iesaka astoņnīša zīmi iegravēt laulības gredzenos kā uzticības apliecinājumu ilgai un laimīgai kopdzīvei.