Bļodakmens ir dobumakmens, kura dobums nav dabas veidots, to sensenos laikos mērķtiecīgi veidojis akmeņkalis. Bļodakmeņiem ir ne tikai dobums, kas parasti izskatās pēc bļodas, bet arī raksturīga cilindriska forma, un vairumā gadījumu arī vertikālas sānu rievas akmens malās, kuru nozīme vēsturniekiem arvien vēl nav zināma. Rievu skaits akmeņiem ir atšķirīgs. Tradicionāli bļodakmeņus pieņemts uzskatīt par seniem kulta akmeņiem, bet pastāv arī pieņēmums, ka tie bijuši saimnieciski noderīgi akmeņi.
Latviešu tautas teikās neparastos akmeņus saista ar Velna darbošanos, bet pētnieki ir pārliecināti, ka bļodakmeņi tomēr ir cilvēku roku darbs. To izgatavošana veikta, izmantojot speciālus metāla instrumentus, un, visticamāk, darbus veicis akmeņu kalšanas un apstrādes amatnieks.
Bļodakmeņi līdz šim uzskatīti par Kurzemei raksturīgiem, tomēr jaunākie atklājumi un ziņas par bļodakmeņiem liecina, ka tie bijuši pazīstami vairākām sentautām, ne tikai kuršiem, bet arī lībiešiem un latgaļiem, Lietuvas teritorijā – žemaišiem, augstaišiem, kā arī citiem.
Latvijā apzināti 23 bļodakmeņi, visvairāk – Kurzemē, bet pavisam maz valsts dienvidu daļā – Zemgalē un Sēlijā.
Viens no jaunākajiem atradumiem ir pusotru tonnu smagais bļodakmens Zemgalē, kuru var apskatīt Ausekļu dzirnavu brīvdabas muzejā, Bārbeles pagastā pie Iecavas upes.
