Dieva dēls var būt viens, bet ir arī divi Dieva dēli. Latviešu dievišķie dvīņi – Dieva dēli – darbojas kā nešķirams pāris un ir saistīti ar miršanas un atdzimšanas ciklisko gaitu. Viņi debesjumā atbilst planētai Venera, kas tika uztverta gan kā viena, gan divas zvaigznes. Pirms saullēkta Venera redzama austrumpusē, bet neilgi pēc saulrieta – rietumpusē. Tādēļ viens no Dieva dēliem ir Rīta zvaigzne jeb Auseklis, bet otrs – Vakarzvaigzne. Literatūrzinātniece Janīna Kursīte-Pakule savā grāmatā “Latviešu dievības un gari” norāda, ka Auseklis kā nešķirama dvīņu dievība arī viens pats nereti minēts daudzskaitļa formā kā Dieva dēli.
Debess spīdekļu veidolā Dieva dēli naktī jūrniekiem un zvejniekiem rāda ceļu.
Pazīstamākais tautasdziesmu motīvs, kurā darbojas Dieva dēli, ir debesu kāzas, kurā viņi ir Saules meitas precinieki. Dieva dēli, kā jau debesu iemītnieki, izskatās krāšņi. Viņiem ir ziediem rotāta cepure, zīda zeķes, stikla kurpes, pelēks vai zelta mētelis vai kažoks. Tāpat kā citi debesu sētas iedzīvotāji, arī Dieva dēli dara lauku darbus – lien līdumu, ar, sēj, pļauj; un darbojas arī kā amatnieki – būvē tiltu, ceļ pirti, stalli, kaldina Saules meitai jostu. Viņu dzīve, līdzīgi kā Dievam, saistīta ar zirgiem. Samērā bieži Dieva dēli sadarbojas ar zemes dievieti Māru, piemēram, parādās arī kā veļu valsts aizgādņi.
