KRUSTADATAS // Kultūras mantojuma enciklopēdija

KRUSTADATAS // Kultūras mantojuma enciklopēdija

2022. gada 31. oktobris

Krustadatas ir vienas no skaistākajām baltu tautu rotām dzelzs laikmetā un viduslaiku sākumposmā. Tās pieskaitāmas pie krūšu rotām un galvenokārt lietotas apģērba saspraušanai.

Krustadatu nosaukums cēlies no rotadatas galvas formas, kuras pamatā ir krusta motīvs, un no vārdu salikuma “krusts” un “adata”, bet senākais, dzelzs laikmetā lietotais krustadatas nosaukums, nav zināms.

Latvijas arheoloģiskajā materiālā krustadatas parādās mūsu ēras pirmajos gadsimtos. Lielākais šo rotadatu formu izplatības un atradumu areāls ir Lielupes baseins. Tieši Lielupes baseinā sastopamas krustadatu agrākās formas.

Senākā krustadatu forma, kāda pazīstama Latvijas teritorijā, ir krustadatas ar trīs maziem caurumiņiem stūros un rombveida izgriezumu galvas vidū.

Krustadatas ir vienas no tām rotām, kuras atsevišķos reģionos, dažādos laika posmos un atsevišķās maztautās tika nēsātas pa vienai vai pārī, kur divas krustadatas savienotas ar vienu vai vairākām dažādas formas, materiāla un garuma važiņām. Atsevišķos gadījumos krustadatas ar važiņām tiek sauktas par važiņrotām. Krustadatas var būt papildus dekorētas ar važturiem, važiņām un to sadalītājiem, dažādu veidu piekariņiem, dzintara krellēm, nažiem un gredzeniem.

Latvijas teritorijā dzīvojušās maztautas krustadatas nepārtraukti lietojušas no 5. gadsimta līdz 14. gs sākumam. Lielāko formas daudzveidību un plašāko izplatību krustadatas sasniedz vēlajā dzelzs laikmetā 10. un 11. gadsimtā.

No 5. līdz 7. gadsimtam krustadatas sastopamas gan vīriešu, gan sieviešu apbedījumos. Vīriešu apbedījumos tās vienmēr atrastas pa vienai atšķirībā no sieviešu apbedījumiem, kur tās bijušas divas. Sākot ar 7. gs. līdz 14. gadsimtam, krustadatas bijusi izteikta sieviešu rota.