MĀJAS KUNGS // Kultūras mantojuma enciklopēdija

MĀJAS KUNGS // Kultūras mantojuma enciklopēdija

2022. gada 14. oktobris

Mājas kungs, saukts arī par Mājas dieviņu un labo tēvu, ir mājas gars, kurš gādā par cilvēkiem, lopiem un dārziem. Kādā ticējumā teikts, ka “mājas gars dzīvo istabā, pirtī, kūtī jeb arī sētā un kalna alā. Sevišķi aukstā laikā viņš uzturas krāsnī, ķēķī, namā vai kūtī. Visbiežāk mājas gars pieņem saimnieka izskatu. Viņa balss ir dobja un rupja. Viņš mīļo vairāk vīriešus nekā sievietes. Sevišķi viņam patīk bēras un sirmas spalvas zirgi. Spieģeļi viņam nepatīk. Viņš pārvēršas arī par siena kaudzi, sniega kupenu jeb kādu koku. Tomēr tikai retie dabū to redzēt, lai gan dzird viņa balsi un soļus. Vispārīgi viņš ir mājas sargātājs, lai gan to sauc arī par ļaunu garu, kam esot noņemti spārni un daļa spēka. Mājas gars strādā tikai naktī un palīdz saimniekam, ja viņš ar to labi satiek. Visvairāk viņš gādā par zirgiem. Kādam mājiniekam mirstot, viņš taisa lielu troksni. Dažreiz viņš naktīs iekniebj cilvēkiem, no kā rodas zilumi. Ja zilums nav sāpīgs, tad tas nenozīmē neko ļaunu; bet, ja sāp, tad viņš gribot to cilvēku no mājas izdzīt.”

Lai iegūtu Mājas kunga labvēlību, mūsu senči viņam atstāja dāvanas. Ziedoja mājās, atvēlot pirmo kumosu un pirmo malku, un arī īpašās svētvietās. Ziedojumus novietoja rijā, koka dobumā vai pie koka, pie vai uz akmens, arī akmeņu kaudzēs, dārza žogmalēs un tīruma vidū. Viņam dāvināja sarkanus dzīparus, vilnu, monētas, ēdienus un dzērienus, gaiļus un vistas, augļus un dārzeņus, maizi, plāceņus, pienu, alu un brandvīnu. Mājas kungu īpaši godinājuši Jura un Miķeļa dienā, taču ziedoja arī Mārtiņos, vasaras un ziemas saulgriežos un dzimtas godos.