Nešļava plašākā nozīmē ir katrs priekšmets, ko nes, bet šaurākā – raganas vai burvja atstāta noburta lieta ar nolūku otram kaitēt. Tie var būt lupatu vīstokļi, olas, apsietas ar sarkanu dziju, kauli vai kustoņu spalvas. Nešļavu atstāj lopu kūtī vai uz ganu ceļiem, pie ēkām un citur, lai iegūtu sev lopu svētību, tāpat arī lauku svētību, daļēji arī cilvēka laimi, veselību un bagātību. Kad cilvēki iet dzīvot uz jaunu vietu, nešļavu licēji mēdz uz sliekšņa vai paslieksnē nolikt nešļavu, tādējādi dodot aizgājējam uz jauno vietu līdzi visādus ļaunumus.
Visbiežāk nešļavas liek Ziemassvētku un Jaungada naktī, Ģertrūdes dienā, Zaļajā ceturtdienā, Lielajā piektdienā un Lieldienu naktī, tomēr īstenais burvju laiks ir gavēnis.
Aizsargāties no ļaunuma var ar nešļavas licēja saistīšanas vārdiem vai arī nešļava jānogrūž ar kreiso kāju, tad ļaunums tiks pašam licējam. Vēl to var sadedzināt, arī tad nekāds ļaunums nenotiks.
Reiz “viens burvis atnesis saimnieka stallī apburtas olas. Saimnieks izvārījis līdz ar paša olām arī burvja olas un aicinājis pašu burvi uz maltīti. Kad nu burvis apēdis apburto olu, tad teicis: “Kam tu man, kaimiņ, tā darīji?” Burvis nu aizgājis uz māju un nomiris.”
