SIMJŪDU DIENA // Kultūras mantojuma enciklopēdija

SIMJŪDU DIENA // Kultūras mantojuma enciklopēdija

2022. gada 31. oktobris

Kristīgajā baznīcā 28. oktobrī atzīmē Svēto apustuļu Sīmaņa un Jūdas dienu. Kalendāros šīs dienas apzīmēšanai lietoja apustuļu vārdu saīsinātu pierakstu, tāpēc to iesākuši saukt par Sīmon-Jūda jeb Simjūda dienu, Vestienā un Bērzaunē – par Simjauta dienu.

Latviešu tautas tradīcijās šī diena iezīmē veļu laika beigas, un tai ir dažādi nosaukumi: Urguču diena, Veļu vakars, Iļģu nakts un Dievaines – kad atvadoties no mirušo tuvinieku gariem, gatavoja bagātīgu mielastu no vasaras ražas un graudiem. Vārīja gaļu, cepa plāceņus un darīja alu. Neko no tā visa nedrīkstēja nogaršot, citādi varot saslimt. Dzīvie cits pie cita šajā dienā neciemojās. Ja kāds viesis tomēr ieradās, viņu necienāja.

Iesākumā ēdienus aiznesa uz mielojamo vietu – piemēram, riju vai klēti, tad aizdedza sveces, atvēra logus un durvis, lai aizgājušie nāk un mielojas. Dažviet saimnieks uzlika pilnu bļodu gaļas uz krāsns, bet pārējo aiznesa uz klēti.

Kad veļi bija pamieloti, tos dzina prom, trokšņojot un baidot pa visiem kaktiem, stūriem un pagultēm ar slotām un kūjām, saucot: “Urguči, ārā, urguči, ārā!”

Pēc tam saimnieks ēdienus nesa mājiniekiem. Vispirms vajadzēja to visu, ačgārni ejot, apnest ap dzīvojamo māju un tikai tad drīkstēja nest iekšā un dot mājas ļaudīm. Pirmie no visiem ēdieniem pagaršoja mājas saimnieks ar saimnieci. Tad visi mielojās līdz pat rītam, minot mīklas un stāstot spoku stāstus.