Pavasarī pār kalnu atjāj viens no Dieva dēliem, atdzimstošās saules un pavasara simbols, zirgu un bišu aizgādnis Ūsiņš. Viņš sagādā kokiem lapas, zemei zaļu zāli un atdara vārtus vasarai.
Ūsiņa vārds atvasināts no darbības vārda aust. Reizēm dainās viņa vārds tiek aizstāts ar Jura vai Jurģa vārdu vai arī abi tiek minēti blakus. Literatūrzinātniece Janīna Kursīte-Pakule grāmatā “Latviešu dievības un gari” stāsta, ka “Nav saglabājušās ziņas, kad tieši svinēta Ūsiņdiena tautas tradīcijā, jo 23. aprīlis, domājams, ir piesaistīts kristīgās baznīcas kalendāram.” Attāla līdzība starp Ūsiņu un kristiešu svēto Juri ir tā, ka abi saistīti ar zirgiem. Svētais Juris godāts kā jātnieku aizbildnis un bijis kara vienības vadonis.
Savukārt Ūsiņa pamatfunkcija ir gādāšana par zirgiem, un viņš ir līdzdalīgs arī zirgu ganīšanā. Ūsiņa stallī ir daudz zirgu, un viņš var piešķirt labu kumeļu. Ja puisim tika brangi padevies zirgs, par to pateicās Ūsiņam.
Teikās un nostāstos minēts, ka Ūsiņš tika pielūgts akmens vai ozolkoka tēla veidolā. Viņam dāsni ziedoja, visbiežāk gaili, kas simbolizēja sauli. Ticēja, ka upurējot gaili, vairosies gaismas spēks un tiks iegūta Ūsiņa labvēlība attiecībā uz zirgiem.
Ūsiņš ir arī alus darītājs, un viņa alus tiek darīts zirga pēdā.
Foto: musmaja.lv
