VADĀTĀJS // Kultūras mantojuma enciklopēdija

VADĀTĀJS // Kultūras mantojuma enciklopēdija

2022. gada 31. oktobris

Vadātājs, saukts arī par maldinātāju, bet Latgalē – par blūdu, ir gars, kas lielākoties maldina ceļiniekus, kā arī ogotājus un sēņotājus. Tas var parādīties kā dzīvnieks vai putns, meitene vai zēns, kā malduguns un arī kā balts, melns vai pelēks vīrs, kas ģērbies mākoņu mētelī. “Vadātājs nākot dažreiz par melnu debesi virsū, griežoties apkārt un apmaldinot cilvēku.” Citreiz viņš ir neredzams. Tad “apmulsinātais cilvēks varot vadātāju redzēt, kad saliekot roku īkšķus krustiski un caur tiem skatoties.” Nelielā daļā teiku vadātājs tiek uzskatīts par nelaimīgā nāvē miruša cilvēka garu, kas cenšas atriebties.

Vadātāja funkcijās ietilpst maldināšana mežā – cilvēks apmaldās sev labi zināmā vietā un nespēj izkļūt laukā. Visbiežāk viņu satiek, ejot caur mežu nakts laikā. Vadātājs maldina arī citās nomaļās un tumšās vietās, piemēram, purvos, upmalās un patiltēs. Viņš piesakās gājējam par ceļabiedru, taču, kad nodzied gailis vai kad cilvēks attopas un noskaita tēvreizi vai kādu citu lūgšanu, vadātājs pazūd.

Visizplatītākie aizsargāšanās līdzekļi ir tēvreizes noskaitīšana un pārkrustīšanās. To vēlams darīt, jau ieejot mežā, lai pasargātu sevi no varbūtējas vadātāja darbības. Tomēr, ja gadījies apmaldīties, vajag pāraut kājas no labās uz kreiso, tad vadātājs atstāsies.