Baznīcas kalendārā Svētā Andreja diena tiek atzīmēta par godu apustulim Andrejam. Latviešu tradicionālajā kultūrā Andreja dienas svinēšanas tradīcija ir samērā jauna – tā ievada precību zīlēšanas sezonu, kas noslēdzas Zvaigznes dienā. Dažos novados ar Andreja dienu beidzies veļu laiks, un sākusies bluķa velšana. Šai laikā turpinās Mārtiņos aizsāktie masku gājieni. Andreja diena bijusi sevišķi populāra jaunu cilvēku vidū savu daudzveidīgo zīlēšanas paņēmienu dēļ. Kādā ticējumā teikts, ka Andreja vakars ir līdzīgs jauna gada vakaram, kad tāpat zīlējas kā jauna gada vakarā.
Andrejos vāra mēmo putru ar lielu daudzumu sāls. Vārot nedrīkst runāt, bet pēc putras apēšanas nedrīkst dzert. Kurš sapnī dos dzert, tas apprecēs. Šādu putru vāra arī Jaungadā.
Viens no zīlēšanas paņēmieniem, kas raksturīgs tikai Andreja dienai, ir ķiršu zariņu plaucēšana. Andreja dienā meitām jāieliek ķiršu zari ūdenī un jāiedomājas nākamais līgavainis; ja ķirši līdz Ziemassvētkiem uzzied, tad tas piepildīsies un iedomātais līgavainis būs nākamais vīrs.
Vēl Andreja dienas vakarā jākliedz skurstenī šādi vārdi: “Andrej, mīļais, paklausies, ko no tevis izlūdzos: parādi manim nākamo, tevis paša vēlēto!” Tas, kurš nākamajā naktī parādās sapnī – ar to ir jāprecas. Arī tad, ja Andreja dienas vakarā, neviena vārda nerunājot, apēd ābolu ar visu kātiņu, sapnī parādās brūtgāns jeb brūte.
