Balti ir indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder latvieši un lietuvieši, senatnē arī senprūši, jātvingi, žemaiši, kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi, galindi un citi, kas apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai. Baltu nosaukums ir cēlies no Baltijas jūras vārda. Pirmo reizi termins izmantots 1845. gadā vācu valodnieka Georga Heinriha Ferdinanda Neselmana grāmatā par senprūšu valodu. Baltiem raksturīgajās indoeiropiešu valodu saimes baltu valodās mūsdienās runā tikai vidusbalti — latvieši un lietuvieši. Kopš 2000. gada Latvijā un Lietuvā atzīmē Baltu vienības dienu, kuras datums izvēlēts, godinot vienu no nozīmīgākajām kaujām cīņā ar vācu krustnešiem, kad 1236. gada 22. septembrī Saules kaujā lietuviešiem kopā ar zemgaļiem izdevās sakaut Zobenbrāļu ordeņa bruņiniekus.
Balti, tāpat kā citas tautas uzskatīja, ka cilvēka dvēsele ir nemirstīga un pēc nāves pārvēršas velī, kas dzīvo aizsaulē. Mirušajiem kapā deva līdzi dažādus sadzīves priekšmetus, ieročus un rotaslietas.
Garīgās pasaules zīmes balti saskatījuši dabas spēkos. Viņi dievišķojuši gan debess ķermeņus, gan putnus un dzīvniekus. Augstākā dievība baltiem bija Dievs – Debesu tēvs un kosmiskās kārtības uzturētājs. Dievu labvēlību senie balti centās iegūt, upurējot dzīvniekus, ziedojot pārtiku un dažādus priekšmetus, kurus sadedzināja. Tā radās īpašas svētvietas – kulta vietas jeb svētnīcas.
Foto: epupa.valoda.lv
