Rupjmaizes deserts jeb biguzis mūsdienās zināms kā maizes zupa. Bigūzis, biga, stukums, nabaga cirtiens un pumpurmaize ir ēdiens, ko senāk ēduši ziemas vakaros – pienā vai ūdenī ieberza maizi un garšai pievienoja cukuru vai sāli. Valodnieki atklājuši, ka dažādās izloksnēs nevārītam vai vārītam ēdienam no maizes gabaliņiem ir ap 17 variāciju, to skaitā arī bigusis, biguža un biģele.
Biguzis uzskatīts gan par gardu, gan veselīgu ēdienu. Tā pagatavošanai ir dažādas receptes. Piemēram, 19. gadsimtā pierakstītā receptē teikts – “biguzi pagatavo šitā: aukstā ūdenī vai saldā pienā iegriež maizi, piemet sāli vai cukuru un ēd īpaši ziemas vakaros, kad nav nekādi grūti darbi”, bet kādā 20. gadsimta receptē aprakstīts citāds biguzis. “Ūdeni ar cukuru uzvāra, pievieno medu, dzērveņu sulu un atdzesē. Rupjmaizei atgriež cieto garoziņu, sadrupina apmēram zirņa lielumā, pārlej ar sagatavotu šķidrumu, lai tā tikko apņemta. Ļauj dažas stundas stāvēt un galdā pasniedza ar pienu.”
Dažviet par biguzi saukuši miltu mērcputriņu, arī kartupeļu vai miltu biezputru. Citur bizguzis bijis Ziemassvētku ēdiens, kuru pagatavoja, nobriedušu rupjmaizi salauzot gabaliņos, tad aplejot ar ūdeni un klāt piejaucot medu. Šim ēdienam ļāva arī nedaudz ieskābt.
Foto: garsigalatvija.lv
