Arī godības, dzīres, sērsības, svinības, viesības; visbiežāk ar godiem saprot ar ģimeni saistītos svētkus. Latviešu ģimenē galvenie mūža godi ir krustabas, vedības un bedības. Krustabas ir cilvēka mūža pirmie godi, kad jaundzimušajam bērnam dod vārdu un uzņem dzimtā. Vedībās cilvēks no neprecēto kārtas pāriet precēto kārtā, bet pēdējie mūža godi ir bedības.
Cilvēka godi ir pārejas rituāli, kad ar ieražu un dziesmu palīdzību iniciējamo sagatavo jaunajiem pienākumiem un uzdevumiem un pēc sagatavošanas notiek rituāla pāreja jaunā statusā.
Cilvēka godu ieražām senāk bija tiesisks raksturs. Godi publiski apliecināja, ka dzimtā ienācis jauns cilvēks, kurš krustībās iegūst vārdu, kūmas un dzimtas aizsardzību; precības un kāzas rāda, ka izveidojusies jauna ģimene, bet bēres nodrošina mirušā aiziešanu veļu valstī un palikšanu veļa statusā.
Gatavojoties godiem, mājas saime veic priekšdarbus: sakopj un pušķo sētu, gatavo ēdienus un dara alu.
Godos aicina radus un dzimtas piederīgos. Piedalīšanās dzimtas locekļa svinībās ir gan pienākums, gan pagodinājums. Lūgtie viesi ierodas ar ēdamo un dzeramo ciema kukulim, jo visi godi ilgst vairākas dienas. Izraudzītiem dzimtas locekļiem godos ir sevišķi uzdevumi. Piemēram, krustabu rituālu galvenie izpildītāji ir dižie kūmas – krusttēvs un krustmāte.
