Kalns kā kulta vieta zināms visā Latvijā. Arheoloģiskie izrakumi, atradumi un folkloras pieraksti par daudziem kalniem liecina, ka tajos ierīkotas pagāniskās svētnīcas, un tās bieži atradās pilskalnu tiešā tuvumā. Parasti kulta kalni mākslīgi nav pārveidoti, tomēr Kurzemē nodalīts īpašs to veids: ar vairākiem koncentriskiem vaļņiem un grāvjiem apjozts kalns, kurā veda vairākas ieejas. Domājams, šāds kalns tika izmantots par tautas sapulču, tiesas un svētku vietu. Folkloras, arheoloģijas un toponīmu materiāli apliecina vairāk par 600 kulta kalnu pastāvēšanu Latvijā.
Daudzu tautu folkloriskajos priekšstatos kalns ir saistīts ar pasaules centru. Kalna gals ir debesu dievību vai galvenās dievības atrašanās vieta. Tam pamatā ir senā cilvēka priekšstats par to, ka debesu dievības mājo augstā debesu kalnā.
Latvijā augstu kalnu nav. Gaiziņkalns ir Latvijas augstākais kalns. Tas stiepjas apmēram 1 km garumā un 650 m platumā. Gaiziņa vārds cēlies no vārda Gaiszinis, jo kalns arvien tiek uzskatīts par drošu laika pareģotāju. Ja tas tinas miglā vai no tā ceļas miglaina dūmaka, tad ne vēlāk kā trešajā dienā gadāmi nokrišņi.
Savukārt ap Gaiziņu un visā Latvijas teritorijā dzīvo vairāk nekā 12 000 Kalniņu. Izplatītāko uzvārdu sarakstā Kalniņš un Kalniņa atrodas otrajā vietā.
Foto: Skolenuekskursijas.lv
