KRUPIS // Kultūras mantojuma enciklopēdija

KRUPIS // Kultūras mantojuma enciklopēdija

2022. gada 14. decembris

Krupis, saukts arī par rupuci vai depi, senāk uzskatīts par Māras dzīvnieku. Tautasdziesmās Māra atainota gan kā govju gane, slaucēja, gan arī kā piena un pašu govju vairotāja. Tradicionālajos priekšstatos Māra parādās vai nu kā sieviete baltās drānās, vai kā īdoša, pienīga govs, arī kā čūska vai krupis. Arī mājas gars varēja parādīties krupja veidolā. Sāta un bagātības aizgādnes – Gausa mātes iemiesojums visbiežāk bija krupis, kas saukts arī par ‘augstlēcīti, zemlēcīti’. Līdzīgi zalktim, krupis nesis svētību lopiem, tāpēc to, tāpat kā zalkti, baroja ar pienu un sargāja. Ja krupi aizskar, tas atriebjoties vai arī rokām tiek krupja āda. Ja krupi nosit, govīm notrūkst piens. Savukārt, ja krupim trīsreiz apkārt apejot, tad laimējoties. Uz cilvēku vai dzīvnieku nedrīkst teikt – krupis, jo tad tas trīs dienas ne aug, ne barojas.

Krupja zīme tiek saukta arī par Vēzīti un dubultā Jumja zīmi. Tā veidojas no divu pretēji vērstu Mēness zīmju savienojuma. Krupja zīmei tiek piešķirtas dažādas nozīmes. Piemēram, tā simbolizējot neredzamo, bet intuitīvi tveramo viņās un šīs pasaules saikni, un esot arī spēka, gudrības un zintniecības simbols.

Krupja zīme kā fons redzama jostās un senos cimdos, bet kā centrālā raksta zīme tā ieraugāma greznajās Latgales reģiona celu jostās.