KURŠI // Kultūras mantojuma enciklopēdija

KURŠI // Kultūras mantojuma enciklopēdija

2022. gada 13. decembris

Kurši, agrāk arī kūri, ir viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem. Pirms Ziemeļu krusta karu sākuma kurši apdzīvoja mūsdienu Kurzemes lielāko daļu, kur izveidojās Kursa, un Lietuvas ziemeļrietumus, kur tie vēlāk saplūda ar žemaišiem.

Rakstītajos vēstures avotos kurši pirmo reizi minēti 9. gadsimtā Hamburgas un Brēmenes arhibīskapa Rimberta sarakstītajā „Svētā Ansgara dzīves aprakstā”, kurā pieminēti dāņu un zviedru iebrukumi Kursā: “Tālu no viņiem atradās kāda nekristīta tauta, saukta kurši, kas kādreiz bija pakļauti zviedru kundzībai, bet jau tad bija ilgs laiks pagājis, kopš viņi saceldamies uzskatīja par necienīgu tiem pakļauties. Viņu ķēniņa valstī bija piecas pilsētas. Ļaudis, kas tajās mita, izzinājuši par dāņu ierašanos, sapulcējušies vienkopus, sāka izrādīt vīrišķīgu pretestību un aizsargāties. Izcīnot uzvaru, viņi kaujā noguldīja pusi dāņu un sagūstīja arī pusi no viņu kuģiem, iegūdami daudz zelta, sudraba un cita kara laupījuma.” Kurši raksturoti kā labi jūrasbraucēji, tirgotāji un karotāji, bet viņu pamatnodarbošanās bija zemkopība, lopkopība un zvejniecība.

13. gadsimta dokumentos minētas deviņas kuršu zemes: Vanema, Ventava, Bandava, Piemare, Duvzare, Megava, Pilsāts un Zeme starp Skrundu un Zemgali.

Foto: epupa.valoda.lv