Māras krusts ir krusts, kam visi četri gali pārkrustoti, reizē tas ir arī piecu vienkāršu krustu apvienojums. Pārkrustojot vienkāršā krusta galus, iegūtā zīme izsaka gan noslēgtību, gan pilnību, gan nāvi. Dievības Māras būtība ir ambivalenta. Divējāds ir arī Māras krusts; tam ir divi atšķirīgas nozīmes stāvokļi – taisnais un slīpais. Taisnais Māras krusts simbolizē robežsituāciju starp šo sauli un pēcnāves pasauli. Savukārt slīpais Māras krusts simbolizē vieliskās pasaules aktīvo, dinamisko – dzīvības stāvokli.
Krustu krusts ir nelaimes atvairītājs un svētības nesējs. Taisno Māras krustu velk uz priekšmetiem un lietām, ko vajag saglabāt ilgāk. Lieta, kam uzvilkts Māras krusts, simboliski tikusi ziedota Mārai, saņemot pretī tās svētību un uzraudzību. Šādu krusta zīmi mājas saimniece, gulēt iedama, uzvilka pavarda pelnos, lai uguns ar Māras svētību saglabātos oglēs līdz rītausmai. Māras krustu uzvilka arī uz maizes kukulīša, pirms iešāva to krāsnī, tā simboliski gan ziedojot Mārai, gan izlūdzoties tās svētību un uzraudzību pār maizīti.
Rakstos sastop kā taisno, tā slīpo krustu. Māras krusts gan savā vienkāršākajā veidā, gan kuplinātos variantos visbiežāk atrodams uz tautas mākslas priekšmetiem, kas saistīti ar sievietes vajadzībām. Tas izmantots sieviešu rotās un apģērbos kā pilnīguma un pabeigtības simbols.
Foto: valoda.ailab.lv
