PUTNU DZĪŠANA // Kultūras mantojuma enciklopēdija

PUTNU DZĪŠANA // Kultūras mantojuma enciklopēdija

2022. gada 14. decembris

Viena no senākajām Lieldienu rituālajām darbībām “putnu dzīšana” jeb “putnu šaušana” simbolizēja ļauno garu aizdzīšanu. Putnu dzīšana notika pirms saullēkta – skaļi trokšņojot, rībinot dažādus priekšmetus un dziedot. Dažkārt ļaudis sadalījās divos pulkos un viens otru apdziedāja. Dziedādami gāja uz visaugstāko kalnu un no tā meta kārklu šautras, kliegdami: “Tiš, tiš vārnas, kraukļi, pūces, vanagi un citas nelaimes!” Pēc putnu izdzīšanas rituāla dalībnieki nomazgājās, tam sekoja svētku maltīte: ēduši maizi, pupas un zirņus. Ēdienu paliekas ziedoja nabagiem. Ceļā uz mājām salauzuši zarus, ar ko veselības un dzīvības spēka vairošanai iepērt mājās palikušos. Citur svētku azaids noticis, atgriežoties sētā.

Savukārt sens lībiešu pavasara rituāls ir putnu modināšana jeb saukšana. Lībieši, tāpat kā daudzas citas tautas, ticēja, ka putni rudenī neaizlido prom, bet ziemu pavada upes dibenā, jūras krastā vai kādā citā slēptuvē. Pavasarī tie jāmodina, lai ceļas augšā. Putnu modināšanas rituālam bija vairākas daļas. Vispirms jaunieši agri no rīta devās uz jūras krastu un augstā kāpā uzstādīja izrotātu eglīti. Galvenā izdarība rīta putnu modināšanā bija īpaša dziesma ar buramvārdu raksturu, kuras vadošais motīvs ir zvejas laimes izlūgšanās. Dziesmā vērsās pie putniem, lai tie pēc ilgās gulēšanas atkal ceļas augšā. Ar dziesmu vēlēja savam ciemam treknas butes, labus lopus un putnus, skaistas un čaklas meitas un labus puišus. Pēc dziedāšanas sanākušie ēda līdzpaņemto ēdienu.

Foto: visisvetki.lv