Villaine ir latviešu un lībiešu tautastērpa sastāvdaļa – liels plecu lakats no vilnas vai lina auduma. Villaines valkātas ļoti sen, bet senākie arheoloģiskie atradumi ir no 7. gadsimta. Arheoloģiskā tautas tērpa villaines greznotas ar metāla gredzentiņiem un spirālītēm. Tradicionāli villaini sedz pāri abiem pleciem. Izņēmums ir Dienvidkurzeme, kur Rucavā tās nēsāja uz vienas rokas, bet Nīcā un Bārtā sasprauda uz viena pleca.
Villaines ar būt dažādās krāsās un Latvijas novados tās dēvē atšķirīgi. Piemēram, sijāns – tumši mēļi zila villaine ar savdabīgu batikotu malas rotājumu Bārtā. Mārģene – austa rūtota villaine Rucavā. Pamuve – vienkrāsaina, liela izmēra pelēka villaine ar bārkstīm, ko valkā vecāka gadagājuma sievietes Nīcā. Zilāms – tumši mēļi zila villaine ar izšūtu rotājumu Ventspils novadā. Austenes – koši, krāsaini, rūtoti lielie lakati. Videņdrāna vai dižviddrāna – koši rūtoti lielie lakati Ziemeļkurzemē. Kučas – zaļas siltas villaines, ko Vidzemē dažos novados sedza uz citām villainēm. Uz pleciem sedzamas segas-lakatus bez bārkstīm sauc par seģenēm. Trakā drāna – rūtota villaine košās krāsās suitu novadā.
Latviešu mitoloģijā villaine tiek uzskatīta par debesu simbolu. Ar villaines segšanu piešķir svētību un auglību. Tautasdziesmās villaine figurē kā likteņdievību labvēlības, labi nolikta mūža zīme.
Foto: kulturtelpa.lv
