VĪZES // Kultūras mantojuma enciklopēdija

VĪZES // Kultūras mantojuma enciklopēdija

2022. gada 14. decembris

Vārda vīze izcelsmi skaidro ar izzudušu darbības vārdu ‘vīzt’, kas savukārt tiek uzskatīts par radniecīgu vārdam ‘vīt’.

Vīzes pina no liepu, vītola vai kārkla mizas lūkiem. Izturīgākās un smalkākās vīzes tika darinātas no liepu lūkiem. Lūkus sagrieza ar nazi līdz 2 cm platās sloksnēs un satina ritenīšos. Pirms pīšanas tās izmērcēja, lai pinot nelūztu. Vīzes pina ar kaula adatas palīdzību.

Lūku vīzes neesot bijušas glītas, toties vieglas un patīkamas. Apautās vīzes sasēja ar linu vai kaņepāju auklām, auklas notinot gandrīz līdz ceļiem. Vīzes esot bijušas labākie dubļu brienamie un slapjdraņķa laika apavi, jo ūdens viegli tecējis laukā un neskalojies ap kāju. Baznīcā ejamās vīzes pina no baltiem lūkiem, noņemot lūku virsējo kārtu.

Latgalei raksturīgas ir auklu vīzes jeb peternes, kuras virsmu taisa no pītām linu auklām, bet pamatni – no koka. Šie apavi piemēroti valkāšanai ziemā kopā ar vilnas zeķēm.

Senāk teju katrs ir pratis vīzes nopīt, taču parasti tas bija vīriešu darbs. Vīzes ātri novalkājušās. Labam dancotājam tās noplīsušas vienā vakarā. Kārklu vīzes nodilušas visātrāk.

Bet vecas vīzes ugunī jāsamet, lai vīžu valkātājs kā vīze pats nenomētājas.

Foto: liepajniekiem.lv