Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka ēšanas laikā, sevišķi vakarā, pagaldē var būt mirušo gari, kuri ieradušies apciemot dzīvos – tāpēc labākos kumosus met pagaldē. Tāpat arī bērēs – pagaldē met maizi. Ja bēru mielasta laikā no galda nokrīt ēdiens vai trauks, to nedrīkst pacelt, citādi cilvēku piemeklēs kāda slimība, jo pagaldē mielojas mirušo dvēseles, kurām neko nedrīkst atņemt.
Veļu laikā pagaldi izslauka tīru un liek veļiem mielastu uz galda, no rīta skatās, kas pagaldē – kādi graudi tur nobiruši, tāda labība nākamajā gadā sējama. Pagaldi izslauka un veļus mielo arī Ziemassvētku vakarā.
Pēc labības nopļaušanas agrāk tikuši svētīti Rudenāju svētki. Kad galds bijis apklāts ar ēdieniem un dzērieniem, tad saimnieks palīdis zem galda un sacījis: “Vai jūs mani redzat?” Mājinieki atbildējuši: “Neredzam.” Tad saimnieks sacījis: “Dieviņ dod, ka mantas un labuma dēļ jūs šai gadā manis neredzētu!” Tāda saruna atkārtota trīs reizes. Otrreiz saimnieks vēlējies, lai garos rudzos un miežos viņa neredzētu. Trešo reiz sacījis: “Lai Dievs dod, ka es šai gadā neredzētu nekāda ļaunuma!” Pēc tam saimnieks izlīdis no pagaldes, baudījis uzliktos ēdienus un tad devis arī citiem.
